Zaļie griķi BIO 400 g.

Nekarsētie jeb zaļie griķi kļūst arvien populārāki veselīga uztura piekritēju vidū, jo tiem ir citāds lobīšanas princips. Veikalos nopērkamie brūni grauzdētie griķi tiek lobīti ar tvaiku, bet zaļos griķus pēc nokulšanas termiski neapstrādā – izkaltētiem graudiem tikai mehāniski noloba brūno miziņu (dzirnavās caur akmeņiem veļoties, griķi pārstrādes procesā attīrās no sēnalām).

Citviet Eiropā tvaicētos (brūnos) griķus nemaz nepazīst, bet pie mums tie vēl ir kā padomju laiku mantojums. Termiski apstrādātiem griķiem ir specifisks aromāts, asāka garša, turklāt tie arī nespēj dīgt.

Griķi tiek saukti par „uzturvērtības bumbu”, jo:

• Tajos ir 3 reizes vairāk dzelzs, 2 reizes vairāk kālijs un magnijs nekā citos graudaugos
• Tajos ir augsts olbaltumvielu un ogļhidrātu saturs. Griķos sastopamās olbaltumvielas ir vērtīgākas nekā kviešos esošās.
• Tie satur 18 aminoskābes, B grupas vitamīnus, PP un P vitamīnu kā arī rutīnu, kas vajadzīgs asinsvadu stiprināšanai.
• Griķus ieteicam iekļaut cukura diabēta pacienta uzturā, jo tie palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs.

Lai zaļie griķi būtu irdeni ir svarīgi ievērot proporciju:

• viena daļa griķu un divas daļas ūdens. Kad viss ūdens ir iesūcies griķos, katlu var ņemt nost no uguns. Katlu ietin dvielī.
• ja nav laika gaidīt, tad griķus var vārīt šādās proporcijās – viena daļa putraimu un trīs daļas ūdens. Vārot nav ieteicams noņemt vāku un vēl jo vairāk – tos maisīt.

Ieteikums: lai griķi būtu aromātiskāki, pirms griķu gatavošanas tos ieteicams apcept. Liec griķu putraimus sausā katlā un grauzdē uz vidējas uguns 3–4 minūtes maisot, līdz tie ieguvuši zeltainu nokrāsu. Svarīgi ir visu laiku maisīt tos, lai nepiedegtu.

Ja vakarā griķus apliesi ar verdošu ūdeni, tad tie saglabās pēc iespējas vairāk savu vērtīgo īpašību.

Zaļie griķi ir īsta veselības bumba, izceļas ar vieglu un maigu garšu.